Kas ir atopiskais dermatīts?

Atopiskais dermatīts Atopiskais dermatīts ir hroniska, niezoša ādas iekaisuma slimība, kas parasti sākas zīdaiņa vecumā. Tas skar līdz 20% bērnu un 1-3% pieaugušo.

Atopiskā dermatīta raksturīgie simptomi ir ādas sausums, nieze un iekaisuma reakcija ar apsārtumu un kairinājumu slimībai tipiskajās vietās. Slimībai raksturīgā nieze bieži rada miega traucējumus. Atopiskā dermatīta norisē paasinājumi mijas ar remisijas jeb miera periodiem.

Pētījumos pierādīts, ka atopiskā dermatīta slimniekiem ir iedzimti ādas barjerfunkcijas traucējumi, kuru rezultātā palielinās ūdens zudums caur ādas virskārtu un veidojas sīkas plaisiņas, caur kurām viegli var iekļūt apkārtējās vides kairinātāji.

Savukārt, epidemioloģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka, ja vienam no vecākiem ir atopiska āda vai alerģiskais rinīts, vai konjunktivīts, tad atopiskas ādas iespējamība zīdainim ir līdz 30%. Ja šīs problēmas ir abiem vecākiem, tad iespējamība pieaug līdz 70%. Pat ja ģimenes vēsturē nav ģenētisku faktoru, atopiskas ādas izveidošanās iespējamība pirmajos dzīves gados ir 20%.

Simptomi

Zīdaiņa vecumā atopiskā dermatīta izpausmes ir zvīņojoši, apsārtuši un niezoši ādas laukumi, kurus kasot, veidojas kreveles. Kasīšanās dēļ iekaisums pastiprinās, nieze kļūst vēl spēcīgāka, un veidojas apburtais loks: nieze – kasīšanās – nieze. Atopiskā dermatīta paasinājumi pasliktina visas ģimenes dzīves kvalitāti.

Atopiskā dermatīta izpausmes ir atkarīgas no cilvēka vecuma un slimības smaguma pakāpes.

• Zīdaiņiem apsārtušie un niezošie ādas laukumi ir izvietojušies uz sejas (vaigiem, zoda, pieres), vēdera priekšējās sienas un roku un kāju atloku virsmām.
• Maziem bērniem izsitumi vairāk parādās ceļu un elkoņu locītavu ieloku virsmās, uz sejas un kakla krokām. Kasīšanās rezultātā āda kļūst sausa un raupja (it īpaši ieloku un kroku daļās). Skolas un pubertātes vecumā var būt izsitumi uz plaukstām un pēdām.
• Pieaugušajiem izsitumi izvietojas galvenokārt uz sejas, kakla, plecu joslā, uz plaukstām, dažreiz saglabājas elkoņu un plaukstu locītavu ielokos. Āda ir sausa, sabiezēta, zvīņojoša un ar izteiktām ādas līnijām.

Cēloņi

Atopiskā dermatīta cēloņi pilnībā vēl nav skaidri, tomēr zināms, ka slimības attīstībā nozīme ir ģenētiskiem, imunoloģiskiem un ārējās vides faktoriem.

Kas notiek ādā?

Āda ir lielākā aizsardzība no ārējās pasaules. Atopiskā dermatīta gadījumā āda nespēj pareizi veikt aizsargfunkciju. Ādas barjerfunkcija ir novājināta, un tādēļ āda ir daudz caurlaidīgāka, palielinās ūdens zudums (āda kļūst sausāka), un ādā daudz vieglāk iekļūst apkārtējās vides kairinātāji (alergēni).

Alergēni stimulē imūnsistēmu, un ar katru nākamo paasinājumu organisms kļūst reaktīvāks nekā iepriekš. Tādēļ ir ļoti svarīgi ne tikai remdēt iekaisumu, bet arī stiprināt ādas barjerfunkciju, lai aizsargātu organismu no alergēnu iekļūšanas.

Lai atjaunotu ādas aizsargbarjeru, intensīvi mitrinātu un nomierinātu ādu, ir svarīgi ik dienu kopt ādu ar atbilstošiem un īpaši piemeklētiem ādas kopšanas līdzekļiem.

Ārstēšana

Atopiskais dermatīts ir hroniska slimība, tādēļ ļoti svarīgas ir pastāvīgas rūpes par ādu, tostarp niezes un apsārtuma samazināšana un ādas aizsargbarjeras un mitruma līdzsvara atjaunošana.

Atopiskas ādas kopšana ikdienā ietver:

• Higiēnu:

  atopiskā dermatīta skartas ādas higiēnā nozīme ir īpaši maigiem mazgāšanās līdzekļiem. Ir svarīgi, lai tie stiprinātu ādas barjeru, būtu bez ziepēm un smaržvielām un ar antibakteriālām īpašībām, lai ierobežotu mikroorganismu vairošanos, kas pastiprina ādas sausumu.

• Intensīvu ādas kopšanu:

  emolienti ir ādas kopšanas līdzekļi, kas intensīvi mitrina ādu un atjauno tās barjerfunkciju, kas atopiskā dermatīta gadījumā ir nepietiekama. Tāpat tiem ir raksturīgas niezi un kairinājumu mazinošas īpašības. Emolienti jālieto katru dienu un jāuzziež visam ķermenim, ne tikai iekaisušajiem ādas laukumiem. Bioderma risinājumi ->

• Medikamentus:

  pretiekaisuma līdzekļus (kortikosteroīdus, kalcineirīna inhibitorus) lieto atopiskā dermatīta paasinājuma gadījumā. Šiem medikamentiem ir spēcīga pretiekaisuma darbība, un tie jāuzziež atopiskā dermatīta skartajiem, t.i., apsārtušajiem un niezošajiem ādas laukumiem. Ja nepieciešams, ārsti paraksta sistēmiskās terapijas medikamentus: antihistamīna līdzekļus, antibiotikas, bioloģiskos preparātus u.c.